Zilonēns
Kā zilonēns, šķiet, mana mīlestība,
Kas Parīzē vai Berlīnē ir dzimis,
Tas ļepato ar vājām vates kājām
Pa zooparka īpašnieka māju.
Tam nepiedāvā garās franču bulkas
Un nebaro ar lielām kāpostgalvām,
Tas apēst var vien mandarīna šķēli
Vai konfekti, vai cukurgabaliņu.
Ak, maigā, neraudi, ka šaurā būrī
To katru dienu apsmies raibais pūlis,
Ka midinetēm ķiķinot un spiedzot,
Tam zeļļi nāsīs pūtīs cigārdūmus.
Un, mīļā, nedomā, ka pienāks diena,
Kad satrakots tas norausies no ķēdes
Un nesīsies pa ļaužu pilnām ielām
Kā autobuss un mīdīs pārbiedētos.
Nē, lai tas tavā rīta sapnī atnāk
Ar brokātu un strausa spalvām rotāts,
Kā tas, kā Lieliskais, kurš kādreiz nesa
Uz iekāroto Romu Hanibālu.
Kas Parīzē vai Berlīnē ir dzimis,
Tas ļepato ar vājām vates kājām
Pa zooparka īpašnieka māju.
Tam nepiedāvā garās franču bulkas
Un nebaro ar lielām kāpostgalvām,
Tas apēst var vien mandarīna šķēli
Vai konfekti, vai cukurgabaliņu.
Ak, maigā, neraudi, ka šaurā būrī
To katru dienu apsmies raibais pūlis,
Ka midinetēm ķiķinot un spiedzot,
Tam zeļļi nāsīs pūtīs cigārdūmus.
Un, mīļā, nedomā, ka pienāks diena,
Kad satrakots tas norausies no ķēdes
Un nesīsies pa ļaužu pilnām ielām
Kā autobuss un mīdīs pārbiedētos.
Nē, lai tas tavā rīta sapnī atnāk
Ar brokātu un strausa spalvām rotāts,
Kā tas, kā Lieliskais, kurš kādreiz nesa
Uz iekāroto Romu Hanibālu.
Перевод стихотворения Николая Гумилёва «Слонёнок» на латышский язык.